ATTURĪGS definīcija Latviešu valodā:

ATTURĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Apvaldīts, savaldīgs; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.

    • Atturīgs jaunietis
    • Atturīga sirsnība
    • Atturīga uzņemšana
    • Atturīga nostāja
    • Atturīgi pasmaidīt

  • 2

    Tāds, kas izvairās no pārmērības, izskaistinājuma; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.

    • Viņa ir atturīga rotaslietu izvēlē
    • Atturīgs apģērbs
    • Atturīgi ģērbties

atturīgi definīcija Latviešu valodā:

atturīgi

apstākļa vārds