ATTIECĪBA definīcija Latviešu valodā:

ATTIECĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    dsk Savstarpējie sakari, saistība, mijiedarbība.

    • Starptautiskās attiecības
    • Ražošanas attiecības
    • Būt labās attiecībās ar darbabiedriem
    • Draudzīgas attiecības starp bērniem
    • Valodas un domāšanas attiecības

  • 2

    Kvantitatīvais samērs; matemātikā – divu lielumu dalījums.

    • Barības vielu vēlamās attiecības uzturā
    • Attiecība starp telpas garumu un platumu ir divi pret vienu
    • Pagatavot vielu maisījumu attiecībā trīs pret pieci

  • 3

    • Attiecībā uz (ko)
    • Attiecībā uz mani tas nav taisnība
    • Attiecībā pret (ko)
    • Sols atrodas slīpi attiecībā pret logu