ATDALĪTIES definīcija Latviešu valodā:

ATDALĪTIES

  • 1

    3. pers Dalīšanās vai dalīšanas rezultātā zaudēt saistījumu (ar veselumu, kopumu); tikt atdalītam (1).

    • No lielā ledus gabala atdalās mazāks
    • Nesējraķete atdalījās no Zemes mākslīgā pavadoņa
    • Ķīmiskajā reakcijā atdalās ūdeņradis
    • Plūmju kauliņš viegli atdalījās no mīkstuma

  • 2

    Atvirzīties, attālināties (no kā).

    • Atdalīties no pārējiem ekskursantiem

  • 3

    Zaudēt tiešo saistījumu (ar kādu vienību).

    • Atdalīties no ģimenes
    • Atdalīties no institūta un izveidot patstāvīgu zinātnisku iestādi

  • 4

    Būt tādam, kas ļoti atšķiras (no apkārtējā, blakus esošā); izdalīties.

    • Atdalīties no apkārtnes

  • 5

    3. pers Rasties un izplūst (no organisma, orgāniem); izdalīties (3).

    • No siekalu dziedzeriem atdalās siekalas