ATDALĪT definīcija Latviešu valodā:

pārejošs darbības vārds-u, -i, -a, -īju

• 1

  Dabūt nost (daļu no kā) fiziskas, mehāniskas darbības rezultātā (piem., šķeļot, plēšot, lupinot, smeļot), arī ķīmiskā procesā.

  • Atdalīt olas dzeltenumu no baltuma
  • Atdalīt naftas piejaukumus

• 2

  Norobežot.

  • Atdalīt istabas daļu ar aizkariem
  • Atdalīt vienlīdzīgus teikuma locekļus ar komatu
  • Laukus atdalīja koku rinda

• 3

  Atšķirt, norobežot (piem., kādu parādību no citas).

  • Viņa vārdi nav atdalāmi no darbiem

• 4

  3. pers Izdalīt no sevis (kādu vielu).

  • Kuņģis atdala kuņģa sulu
  • Augs atdala lipīgu sulu