ATDABŪT definīcija Latviešu valodā:

ATDABŪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Atgūt savā rīcībā (ko atņemtu vai zaudētu).

    • Atdabūt atņemtās mantas

  • 2

    Panākt, ka iestājas iepriekšējais (fiziskais vai psihiskais) stāvoklis; atgūt (3).

    • Atdabūt zaudētos spēkus
    • Atdabūt dzīvesprieku

  • 3

    Ar pūlēm atvirzīt, atgādāt (kur, līdz kurienei u. tml.).

    • Atdabūt pirkumu mājās

  • 4

    Panākt, ka atvirzās nost, atvirzīt nost (parasti ar grūtībām).

    • Atdabūt skapi no sienas

  • 5

    Atvērt, attaisīt (parasti ar grūtībām).

    • Atdabūt vaļā aiznaglotās durvis