ASPRĀTĪBA definīcija Latviešu valodā:

ASPRĀTĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība asprātīgs; asprātīgums.

    • Feļetonista asprātība
    • Stāsta asprātība

  • 2

    arī dsk Asprātīgs teiciens, izteikums.

    • Runāt asprātības
    • Smieties par pateikto asprātību