ĀRĀ definīcija Latviešu valodā:

ĀRĀ

apstākļa vārds

  • 1

    Ārpus telpām, brīvā dabā; laukā; pretstats: iekšā.

    • Ārā dzirdamas balsis
    • Zēns izskrēja ārā
    • Bērni visu laiku rotaļājas ārā

  • 2

    Ārpusē, uz ārpusi.

    • No somas rēgojās ārā vīstoklis
    • Cāļus salika grozā, tikai viens palicis ārā
    • Iet ārā no istabas
    • Skriet ārā, lēkt ārā, līst ārā

  • 3

    Dažos bezpriedēkļa darbības vārdos pēc nozīmes atbilst priedēklim «iz-».

    • Jāārda ārā
    • Ēd visu ārā !