APSTULBT definīcija Latviešu valodā:

APSTULBT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Uz brīdi zaudēt skaidru orientēšanās un spriešanas spēju.

    • Apstulbt no lielgabalu šāvienu trokšņa
    • Viņš apstulbis aiz laimes
    • Stāv kā apstulbis