APRAKT definīcija Latviešu valodā:

APRAKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Rokot apbērt (ar ko); ierakt (kur).

    • Aprakt krūmiņus ar sniegu
    • Suns aprok kaulu zemē

  • 2

    3. pers Brūkot, grūstot (kam), apbērt, pārklāt (ar to), arī apbērt ko pazemē esošu, aizsprostojot izeju virszemē.

    • Nogruvums grantsbedrēs apraka strādniekus
    • Mājai grūstot, drupās aprakti vairāki iedzīvotāji
    • Ieejai aizbrūkot, šahtā aprakti vairāki ogļrači

  • 3

    sarunvalodas vārds Apbedīt.

    • Kritušos apraka mežmalā

  • 4

    Izrakt (ap ko, kam apkārt).

    • Aprakt grāvi ap dārzu

  • 5

    Rokot apstrādāt, uzirdināt; rokot apkopt (augus).

    • Aprakt puķu dobes
    • Aprakt dārzu
    • Aprakt ābeles, ogu krūmus