LOĢIKA definīcija Latviešu valodā:
LOĢIKA
sieviešu dzimte vienskaitlis
- 1
Mācība par pareizas domāšanas formām un likumiem; zinātne, kurā pētī patiesuma likumības un izstrādā sistemātisku sakarību kārtulas.
- Formālā loģika
- Dialektiskā loģika
- Matemātiskā loģika
- 2
pārnesta nozīme Pareizība, iekšēja likumsakarība.
- Lietu, notikumu loģika
- Neapstrīdama loģika