BEZ- definīcija Latviešu valodā:

priedēklis

• 1

  savienojumā ar lietv Norāda, ka nav, trūkst tās īpašības vai elementa, ko izsaka pamatvārds.

  • Bezbārdis, bezmatis, bezrocis
  • Bezgodis, bezkauņa
  • Bezzemnieks
  • Bezdūmu (pulveris)
  • Beztermiņa (pase)

• 2

  savienojumā ar lietv Norāda, ka vārda nozīme ir pretēja pamatvārdā izteiktajai.

  • Bezbailība, bezdarbība, bezvērtība

• 3

  savienojumā ar īp Norāda, ka (kam) nepiemīt pamatvārdā izteiktā īpašība, pazīme.

  • Bezkrāsains, bezlapains, bezastains

• 4

  savienojumā ar īp Norāda, ka vārda nozīme ir pretēja pamatvārdā izteiktajai; ne-.

  • Bezgaršīgs, bezbēdīgs, bezkaunīgs, bezprātīgs