BEZ- definīcija Latviešu valodā:
BEZ-
priedēklis
- 1
savienojumā ar lietv Norāda, ka nav, trūkst tās īpašības vai elementa, ko izsaka pamatvārds.
- Bezbārdis, bezmatis, bezrocis
- Bezgodis, bezkauņa
- Bezzemnieks
- Bezdūmu (pulveris)
- Beztermiņa (pase)
- 2
savienojumā ar lietv Norāda, ka vārda nozīme ir pretēja pamatvārdā izteiktajai.
- Bezbailība, bezdarbība, bezvērtība
- 3
savienojumā ar īp Norāda, ka (kam) nepiemīt pamatvārdā izteiktā īpašība, pazīme.
- Bezkrāsains, bezlapains, bezastains
- 4
savienojumā ar īp Norāda, ka vārda nozīme ir pretēja pamatvārdā izteiktajai; ne-.
- Bezgaršīgs, bezbēdīgs, bezkaunīgs, bezprātīgs