ZVANS definīcija Latviešu valodā:

ZVANS

vīriešu dzimte

  • 1

    Koniskas formas izdobts metāla priekšmets ar vidū iekārtu metāla mēli, kas, atsitoties pret šā priekšmeta malām, vibrējot rada skaņas.

    • Zvanu skaņas
    • Zvanu tornis
    • Piesiet pie ilkss zvanu
    • Izliet vara zvanu
    • pārnesta nozīme Liliju ziedu zvani

  • 2

    Skaņu signālierīce.

    • Durvju zvans
    • Velosipēda zvans
    • Elektriskais zvans
    • Zvana poga

  • 3

    Skaņu signāls, ko rada skaņu signālierīce.

    • Atskanēja durvju zvans
    • Griezīgs telefona zvans
    • Skan zvans uz pirmo mācību stundu
    • Trauksmes zvans

  • 4

    dsk Mūzikas sitaminstrumentu kopa – ietvarā iekārtas garas metāla caurules, pa kurām sit ar koka vai metāla vālīti.

    • Zvanu solo