ZĪME definīcija Latviešu valodā:

ZĪME

sieviešu dzimte

  • 1

    Tas (piem., priekšmets, veidojums, attēls), kas padara atšķirīgu (ko) starp citiem līdzīgiem.

    • Zirgam balta zīme pierē
    • Fabrikas zīme
    • Iecirst kokā zīmi
    • Pazīšanās zīme
    • Dzimuma zīme

  • 2

    Pieņemts simbolisks apzīmējums.

    • Grafiskas zīmes
    • Ceļa zīmes
    • Valodas zīmes
    • Matemātikas zīmes
    • Rakstu zīmes
    • Nošu zīmes
    • Vienlīdzības zīme
    • Atņemšanas zīme

  • 3

    Mājiens, norādījums (parasti izteikts ar kustību, skaņu).

    • Dot zīmi, ka var braukt

  • 4

    Tas (piem., notikums, parādība, īpašība, situācija), pēc kā var spriest (par ko), paredzēt (ko); arī pazīme.

    • Nav nekādu dzīvības zīmju
    • Ja saule rietot iegrimst mākoņos, tad tā ir zīme, ka gaidāms lietus
    • Laba, ļauna (slikta) zīme

  • 5

    Dokuments, ar kuru (kas) ir apliecināts; arī uzziņa.

    • Ķīlu zīme
    • Bagāžas zīme
    • Naudas zīme
    • sarunvalodas vārds Ārsta zīme