ZIBĒT definīcija Latviešu valodā:

ZIBĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Spīdēt, mirdzēt, brīžiem nodziestot vai kļūstot neredzamam.

    • Tālumā zib uguntiņa
    • Zobenu asmeņi zibēja

  • 2

    Ātri kustēties, žilbināt acis.

    • Garām zibēja vagonu apgaismotie logi
    • Balts vien zib gar acīm
    • Skrien, ka papēži vien zib