ZĀLIENS definīcija Latviešu valodā:

ZĀLIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ar zāli apaudzis (parasti ar zemajām graudzālēm apsēts un kopts) laukums (parkā, apstādījumos, pagalmā u. tml.).

    • Pļaut zālienu
    • Šeit pa zālienu staigāt nav ļauts