VIENTULĪBA definīcija Latviešu valodā:

VIENTULĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Savrupība, nošķirtība, vienatne.

    • Augt, dzīvot vientulībā
    • Pavadīt kādu laiku meža vientulībā
    • Bailes no vientulības