VIENAUDZIS definīcija Latviešu valodā:
VIENAUDZIS
vīriešu dzimte-dža
- 1
Tas, kas ir vienādā vecumā ar kādu citu.
- Šie zēni ir viņa vienaudži
- 2
Tas, kas ģimenē audzis viens (bez brāļiem un māsām).
Tas, kas ir vienādā vecumā ar kādu citu.
Tas, kas ģimenē audzis viens (bez brāļiem un māsām).