VIENAUDZIS definīcija Latviešu valodā:

vīriešu dzimte

• 1

  Tas, kas ir vienādā vecumā ar kādu citu.

  • Šie zēni ir viņa vienaudži

• 2

  Tas, kas ģimenē audzis viens (bez brāļiem un māsām).