VEST definīcija Latviešu valodā:

VEST

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārvietot, aizgādāt (ar transportlīdzekli).

    • Vest malku ar automašīnu
    • Vest graudus uz dzirnavām

  • 2

    Pavadot, arī turot (aiz kā), likt iet sev līdzi.

    • Vest bērnu uz skolu, pie ārsta
    • Vest ciemiņu iekšā
    • Vest bērnu aiz rokas pāri laipai
    • Vest slimnieku pie rokas
    • Vest sievu mājā
    • Vest zirgu pavadā
    • Vest suni saitē

  • 3

    Aicināt, dodoties līdzi, vadīt (daudzus).

    • Vest skolēnus ekskursijā
    • Vest rotu, pulku kaujā

  • 4

    3. pers., nepārej Stiepties kādā virzienā (par ceļu); būt vērstam, virzītam (uz kurieni).

    • Šī taka ved uz upi
    • Pēdas ved uz meža pusi
    • Kāpnes ved uz bēniņiem
    • Durvis ved uz virtuvi