VAIROGS definīcija Latviešu valodā:

VAIROGS

vīriešu dzimte

  • 1

    Senlaiku karavīra apbruņojumā – īpaši veidota koka vai metāla plāksne, ar ko atvairīja pretinieka auksto ieroču uzbrukumu.

    • Vara vairogs
    • Bruņinieks ar šķēpu un vairogu
    • Kaldināt vairogus

  • 2

    Artilērijas ieročiem – plāksne, kas aizsargā šāvēju no pretinieku šāviņiem.

  • 3

    Ieapaļa plāksne, parasti (kā) aizsargāšanai; ciets veidojums, kas sedz, aizsargā (dzīvnieka ķermeni, tā daļu).

    • Pārseguma vairogs
    • Plakanais vairogs
    • Muguras vairogs, vēdera vairogs