URDĪT definīcija Latviešu valodā:

URDĪT

pārejošs darbības vārdsurdu, urdi, urda, urdīju

  • 1

    Neatlaidīgi (kādu uz ko) mudināt, nedot (kādam) miera.

    • Draugi urdīja zēnu, lai nākot līdzi
    • Urdīt augšā no miega
    • Viņu urdīja nemiers