TRIUMFS definīcija Latviešu valodā:

TRIUMFS

vīriešu dzimte

  • 1

    Senajā Romā – uzvarējušā karavadoņa svinīga iebraukšana galvaspilsētā.

    • Triumfa maršs, gājiens
    • Triumfa arka, vārti

  • 2

    Izcila uzvara; izcili panākumi.

    • Mākslinieka triumfs