TRINĪTIS definīcija Latviešu valodā:

TRINĪTIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Auduma pinums, ko auž ar trim nīšu kārtām, veidojot virspusē diagonālu rakstu; audums šādā pinumā; saržs.

    • Trinītī austa pusvadmala

  • 2

    Celtniecībā – dēļu segums no reti liktiem dēļiem, kuru starpas nosegtas ar otru dēļu kārtu.