TRIEKT definīcija Latviešu valodā:

TRIEKT

  • 1

    pārej Ar sparu, spēku sist, sviest.

    • Triekt glāzi pret grīdu
    • Triekt mietu zemē
    • Triekt ar dūri pa galdu
    • Jūra triec viļņus pret klintīm
    • Vējš triec krusas graudus sejā

  • 2

    pārej Ātri dzīt (ārā, prom); pēkšņi likt, spiest ātri iet, doties; trenkt.

    • Triekt govis laukā no aploka
    • Triekt zirgu aulekšiem
    • Triekt nelūgto viesi laukā no mājas
    • sarunvalodas vārds Kas mani trieca to darīt!

  • 3

    pārej. un nepārej Jautri un daudz runāt; tērzēt.

    • Triekt niekus
    • Vīri sēdēja pie alus glāzes un skaļi trieca
    • Triekt ar kaimiņiem