TRIECIENS definīcija Latviešu valodā:

TRIECIENS

vīriešu dzimte

  • 1

    Spēcīgs sitiens, grūdiens, sviediens; arī kritiens, kura rezultātā rodas stiprs atsitiens.

    • Dūres trieciens
    • Viļņa trieciens uzsviež laivu sēklī
    • Bumbas trieciens pret zemi
    • Vēja trieciens
    • Elektriskās dzirksts trieciens
    • Dabūt triecienu pa sāniem

  • 2

    pārnesta nozīme Pēkšņs smags pārdzīvojums.

    • Viņa pēkšņā nāve visiem bija liels trieciens

  • 3

    Straujš, nepārtraukts uzbrukums (pretiniekam).

    • Kājnieku trieciens
    • Doties triecienā
    • Ieņemt pretinieka pozīcijas triecienā
    • Trieciena tempā