TRENKT definīcija Latviešu valodā:

TRENKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Ātri dzīt, likt pārvietoties, skriet.

    • Trenkt zirgu lēkšiem
    • Suns trenc govi
    • Trenkt ārā, projām, atpakaļ
    • sarunvalodas vārds Aizskrēja kā nelabā trenkts

  • 2

    Ātri (pārāk ātri) virzīt, pārvietot (piem., transportlīdzekli).

    • Trenkt automobili pa grambaino ceļu

  • 3

    3. pers Strauji virzīt (par parādībām dabā).

    • Vējš trenc mākoņus

  • 4

    Varmācīgi likt (kādam) ko darīt.

    • Trenkt darbā