TICĒT definīcija Latviešu valodā:

TICĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pieņemt (ko) par patiesu, īstenībai atbilstošu (bez pierādījumiem, pārbaudes); paļauties (uz ko).

    • Maz ticams, ka viņš tā būtu rīkojies
    • Tam nevar ticēt
    • Ticēt solījumiem
    • Neticēt liktenim
    • Viņam nevar ticēt
    • Ticēt cilvēkiem
    • Ticēt saviem spēkiem