TĒRAUDS definīcija Latviešu valodā:

TĒRAUDS

singular masculine noun

  • 1

    Ciets, pelēcīgs metāls – dzelzs un oglekļa sakausējums.

    • Nerūsošs tērauds
    • Lokšņu tērauds
    • Leģētais tērauds
    • Tērauda plāksne
    • Tērauda lējumi
    • Tērauda velmētājs
    • Ciets kā tērauds