TEMBRS definīcija Latviešu valodā:

TEMBRS

vīriešu dzimte

  • 1

    Skaņai raksturīga, īpatnēja nokrāsa, ar ko atšķiras vienāda augstuma skaņas.

    • Vijoles tembrs
    • Balss tembrs
    • Patīkams, samtains tembrs