TĒJA definīcija Latviešu valodā:

TĒJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Tējaskrūms.

    • Audzēt tēju
    • Tējas plantācija

  • 2

    Īpaši apstrādātas, žāvētas tējaskrūma jauno dzinumu lapas, no kā gatavo dzērienu; arī šāds dzēriens.

    • Ķīnas tēja
    • Melnā, zaļā, dzeltenā tēja
    • Dzert tēju bez cukura
    • Tase tējas
    • Tējas servīze
    • Tējas paciņa

  • 3

    Žāvētas dažādu (parasti ārstniecības) augu daļas (lapas, augļi, ziedi, saknes), no kā gatavo dzērienu; arī šāds dzēriens.

    • Liepziedu, aveņu, ķimeņu tēja
    • Saldināt tēju ar medu
    • Karsta, smaržīga, stipra tēja
    • Zāļu tēja