SVĒTĪT definīcija Latviešu valodā:

SVĒTĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Izteikt labus vēlējumus, reliģiskā rituālā darīt svētu.

    • Tēvs svētīja dēlu
    • Svētīt ūdeni

  • 2

    Apveltīt ar ko labu, piešķirt labklājību, pārticību, veiksmi (par Dievu).

    • Šīs mājas ir Dievs svētījis
    • Ēdiet, ko Dievs svētījis!

  • 3

    Pavadīt (svinamu dienu, svētkus) pacilātā noskaņojumā, atpūšoties, izklaidējoties; svinēt.

    • Svētīt svētkus, svētdienu

  • 4

    sarunvalodas vārds Bārt.

    • Māte ilgi svētīja zēnu par nerātnībām