SUDRABS definīcija Latviešu valodā:

SUDRABS

singular masculine noun

  • 1

    Ķīmiskais elements – mirdzošs, pelēki balts cēlmetāls.

    • Sudraba karotes, cukurtrauks, pulkstenis
    • Tīrs sudrabs
    • Apkalt ar sudrabu

  • 2

    pārnesta nozīme Balts, pelēcīgs mirdzums, kāds raksturīgs šim metālam.

    • Sarmas sudrabs
    • Sudrabs viz matos
    • Upe laistās vienā sudrabā

  • 3

    ģen. sudraba, īp. nozīmē Dzidrs, tīrs (par skaņu); tāds, kas rada šādu skaņu; sudrabains (2).

    • Viņas balsij sudraba skaņa
    • Sudraba zvani skan