STIEPTIES definīcija Latviešu valodā:

STIEPTIES

  • 1

    3. pers Būt tādam, ko var izstiept, kas staipās.

    • Gumija stiepjas
    • Drāna stiepjas

  • 2

    3. pers Par šķidrumiem – tekot veidot staipīgu, nepārtrauktu strūklu; vilkties.

    • Medus, sīrups lejot stiepjas

  • 3

    Censties kļūt garākam, izstiepties, piem., lai ko aizsniegtu.

    • Meitene stiepās pēc krūzes
    • Stiepties uz pirkstgaliem

  • 4

    3. pers Būt nostieptam, izstieptam; atrasties, sniegties (par ko garu, plašu).

    • Elektrības vadi stiepjas pāri laukiem
    • Ceļš kā gara lente stiepjas pār kalnu
    • Pļava stiepjas līdz pašam mežam
    • Līdzenums stiepjas desmitiem kilometru tālu

  • 5

    Augt garumā.

    • Vīteņi stiepjas pa kārti uz augšu
    • Zari stiepjas pret sauli
    • Zēns pa vasaru krietni stiepies