STABULE definīcija Latviešu valodā:
STABULE
sieviešu dzimte
- 1
Koka vai cita materiāla mūzikas pūšaminstruments – caurule ar vairākiem skaņu caurumiņiem.
- Pūst stabuli
- Puisēns mauc no vītoliem stabules
- 2
Ērģeļu sastāvdaļa – caurules veida detaļa noteikta augstuma un noteikta tembra skaņas radīšanai.