SPIETOT definīcija Latviešu valodā:

SPIETOT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Par kukaiņiem, piem., bitēm, – atdalīties, izlidot no saimes, tai daloties, lai meklētu jaunu mītni.

    • Divas bišu saimes gatavojas spietot
    • Neļaut bitēm spietot