SPĒJA definīcija Latviešu valodā:

SPĒJA

sieviešu dzimte

  • 1

    Īpašība, īpašību kopums, kas dod iespēju (ko) darīt, veikt, kas nodrošina kādai norisei nepieciešamos apstākļus.

    • Kustības, runas spēja
    • Vilcienu caurlaides spēja stacijā
    • Armijas kaujas spējas

  • 2

    dsk Iedzimtas vai izkoptas dotības; apdāvinātība.

    • Garīgās spējas
    • Viņam ir spējas matemātikā
    • Attīstīt savas spējas mūzikā