SPĀRNS definīcija Latviešu valodā:

SPĀRNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Viens no putnu, daudzu kukaiņu un dažu zīdītāju (piem., sikspārņu) pāra orgāniem, ar ko lido.

    • Izplest, sasist, vēzēt spārnus
    • Pacelties spārnos

  • 2

    Nesējvirsma, kas atrodas lidmašīnas sānos.

  • 3

    Plēksnīte pie sēklas, kas veicina sēklas izplatīšanos vējā.

  • 4

    Plākšņveida elements mijiedarbībai ar apkārtējo vidi (gaisu, ūdeni).

    • Vējdzirnavu spārni

  • 5

    Ēkas sānu daļa vai piebūve sānos.

    • Mājas labajā spārnā atrodas bibliotēka

  • 6

    Karaspēka izvietojuma sānu daļa (labajā vai kreisajā pusē).

    • Labais spārns dodas uz priekšu

  • 7

    Virsbūves daļa (piem., automobilim, motociklam), kas sedz riteni.

  • 8

    pārnesta nozīme Nogrupējums (parlamentā, kādā politiskā partijā u. tml.).

    • Kreisā spārna pārstāvji