ŠŅĀKT definīcija Latviešu valodā:

ŠŅĀKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Radīt garu, vienmērīgu skaņu, piem., dziļi elpojot, izrunājot «š» skaņu; atskanēt šādai skaņai.

    • Vētra šņāc
    • Kokos šņāc vējš
    • Čūska šņāc
    • Šņāc kā lokomotīve
    • pārnesta nozīme Šņākt aiz dusmām