ŠĶILTIES definīcija Latviešu valodā:

ŠĶILTIES

  • 1

    Rasties (ugunij, dzirkstelēm) no cietu priekšmetu straujas, spēcīgas saskares.

    • Dzirkstis šķiļas no akmens

  • 2

    Pāršķeļot apvalku, čaumalu u. c., virzīties ārā.

    • Cāļi šķiļas no olām
    • Sāk šķilties pūpoli
    • Kokam jau šķiļas lapiņas
    • Bērnam sāk šķilties zobi