SIENS definīcija Latviešu valodā:

SIENS

singular masculine noun

  • 1

    Nopļauta un izžāvēta zāle lopbarībai; arī augoša zāle, kas paredzēta šādam nolūkam.

    • Siena guba, stirpa, kaudze
    • Siena grābeklis
    • Grābt sienu
    • Ārdīt siena vālu
    • Siena pļava
    • Pļaut sienu
    • Siena laiks
    • Siena milti
    • Siena prese
    • Siena drudzis