SENS definīcija Latviešu valodā:

SENS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas radies pirms ilga laika, arī tāds, kas saglabājies no pagājušiem laikiem; ļoti vecs.

    • Sena kultūra
    • Sena pilsēta
    • Seni nostāsti
    • Senas paražas
    • Sena draudzība
    • Senas atmiņas
    • No seniem laikiem

  • 2

    Tāds, kas noticis, norisinājies pirms ilga laika.

    • Sens notikums
    • Sena pagātne

  • 3

    ar not. galotni senais Tāds, kas eksistējis vai radies noteiktā, tālā vēsturiskā periodā.

    • Senie grieķi, senie romieši
    • Senās valodas
    • Senie laiki