SATRACINĀT definīcija Latviešu valodā:

SATRACINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Kaitinot, tracinot ļoti saniknot; panākt, būt par cēloni, ka (kāds) ļoti uzbudinās, sāk trakot.

    • Zēna nepaklausība satracina tēvu
    • Satracināt vērsi, suni
    • Šāvienu troksnis satracina zirgu