SARAUT definīcija Latviešu valodā:

SARAUT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārtrūkst; pārraut (pilnīgi, vairākās vietās).

    • Saraut pavedienu, auklu
    • pārnesta nozīme Saraut važas
    • pārnesta nozīme Saraut saites

  • 2

    pārnesta nozīme Pārtraukt, izbeigt (piem., attiecības).

    • Saraut draudzību
    • Saraut sakarus

  • 3

    Raujot saplūkt, savākt kādu daudzumu.

    • Bērni sarāvuši puķes
    • Saraut burkānus

  • 4

    Spēcīgi savilkt, cieši saliekt (ķermeni, tā daļas), arī saraukt (sejas daļu).

    • Saraut plecus uz augšu
    • Saraut plaukstu dūrē
    • Saraut pieri
    • Nepatikā saraut degunu
    • Kāju sarāva krampji

  • 5

    Ar strauju kustību pavilkt, nostiept.

    • Saraut grožus, pavadu
    • Saraut kaklautu ciešāk
    • Saraut lakatu uz pieres

  • 6

    sarunvalodas vārds Strādājot, darot (ko), kāpināt sparu, ātrumu.

    Sk. arī nesaraujams
    • Saraujiet veiklāk!