RUPJĪBA definīcija Latviešu valodā:

RUPJĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Vispārināta īpašība RUPJŠ (4); nepieklājīgs vārds, izteiciens, rupja, nepieklājīga rīcība, izturēšanās.

    • Runāt rupjības