PUSVĀRDS definīcija Latviešu valodā:

PUSVĀRDS

vīriešu dzimte

  • 1

    Īsa, ļoti koncentrēta izteiksme; vārdos daļēji izteikta doma.

    • Runāt pusvārdiem, pusvārdos
    • Saprast no pusvārda
    • Nepateikt ne pusvārda

  • 2

    lok. pusvārdā; apst. nozīmē Tā, ka ir nepabeigts, neizteikts līdz galam.

    • Pārtraukt pusvārdā
    • Viņš aprāvās pusvārdā