PUNDUR- definīcija Latviešu valodā:

PUNDUR-

  • 1

    Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (augs, dzīvnieks, priekšmets u. c.) ir daudz mazāks par parasto savas grupas pārstāvi.

    • Pundurbērzs
    • Pundurkoki
    • Pundurdzīvnieki
    • Pundurzvaigzne
    • Pundursīpols
    • Pundurvalsts

Lietojums

salikteņa pirmā daļa.