PULKSTENIS definīcija Latviešu valodā:
PULKSTENIS
vīriešu dzimte
- 1
Ierīce laika mērīšanai diennakts robežās.
- Kabatas, rokas, galda, sienas pulkstenis
- Elektriskais pulkstenis
- Mehāniskais pulkstenis
- Elektroniskais pulkstenis
- Zelta pulkstenis
- Saules pulkstenis
- Precīzs pulkstenis
- Uzvilkt pulksteni
- Pulkstenis ir ātrāks, vēlāks
- Pulkstenis iet, apstājies, stāv
- Pulkstenis sit stundu, pusstundu
- Pulksteņa rādītāji
- Iet kā pulkstenis
- 2
Kopā ar skaitļa vārdu – diennakts laika moments.
- Pulkstenis ir četri
- Pulkstenis vēl nebija pusseptiņi
- Cik ir pulkstenis?