PULKSTENIS definīcija Latviešu valodā:

vīriešu dzimte-ņa

• 1

  Ierīce laika mērīšanai diennakts robežās.

  Pulkstenis ir ātrāks, vēlāks Iet kā pulkstenis
  • Kabatas, rokas, galda, sienas pulkstenis
  • Elektriskais pulkstenis
  • Mehāniskais pulkstenis
  • Elektroniskais pulkstenis
  • Zelta pulkstenis
  • Saules pulkstenis
  • Precīzs pulkstenis
  • Uzvilkt pulksteni
  • Pulkstenis iet, apstājies, stāv
  • Pulkstenis sit stundu, pusstundu
  • Pulksteņa rādītāji

• 2

  Kopā ar skaitļa vārdu – diennakts laika moments.

  • Pulkstenis ir četri
  • Pulkstenis vēl nebija pusseptiņi
  • Cik ir pulkstenis?