PULKSTENIS definīcija Latviešu valodā:

PULKSTENIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ierīce laika mērīšanai diennakts robežās.

    • Kabatas, rokas, galda, sienas pulkstenis
    • Elektriskais pulkstenis
    • Mehāniskais pulkstenis
    • Elektroniskais pulkstenis
    • Zelta pulkstenis
    • Saules pulkstenis
    • Precīzs pulkstenis
    • Uzvilkt pulksteni
    • Pulkstenis ir ātrāks, vēlāks
    • Pulkstenis iet, apstājies, stāv
    • Pulkstenis sit stundu, pusstundu
    • Pulksteņa rādītāji
    • Iet kā pulkstenis

  • 2

    Kopā ar skaitļa vārdu – diennakts laika moments.

    • Pulkstenis ir četri
    • Pulkstenis vēl nebija pusseptiņi
    • Cik ir pulkstenis?