PŪKA definīcija Latviešu valodā:

PŪKA

sieviešu dzimte

  • 1

    Ļoti viegla, sīka, mīksta (piem., auduma, vates) atsevišķa šķiedra, šķiedras gabaliņš, piciņa; lidmatiņš (augiem), spilva.

    • Vilnas, vates pūka
    • Noņemt pūku no uzvalka
    • Pieneņu pūkas
    • Gaisā lido pūkas
    • pārnesta nozīme Sniega pūkas

  • 2

    vsk Ļoti mīksts, sīks matiņš, ļoti mīksts, smalks apspalvojums, apmatojums, arī viegla irdenu šķiedru kārta.

    • Izšķīlušos cālēnus klāj dzeltena pūka
    • Vilnas audums ar uzkārstu pūku vienā pusē
    • Maize mīksta kā pūka