PROVOCĒT definīcija Latviešu valodā:

PROVOCĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Musināt, kūdīt (uz kādu rīcību, parasti, lai kaitētu darītājam); tīši izraisīt nevēlamu situāciju.

    • Provocēt kādu uz vardarbību
    • Provocēt streikotājus, demonstrantus
    • Provocēt strīdu, konfliktu, sadursmi, karu

  • 2

    Izraisīt (slimību, slimības uzliesmojumu).

    • Provocēt malārijas lēkmi
    • Alkohols provocē podagras lēkmi