POLIGONS definīcija Latviešu valodā:

POLIGONS

vīriešu dzimte

  • 1

    Ģeometrijā – daudzstūris.

  • 2

    Teritorija, vieta, kas iekārtota ieroču, militārās tehnikas izmēģināšanai vai karaspēka apmācībām.

    • Raķešu, artilērijas, tanku, aviācijas, šaušanas poligons