PLANKUMS definīcija Latviešu valodā:

PLANKUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    Citādas krāsas, citāda apgaismojuma laukums uz (kā) virsmas.

    • Eļļas plankums uz apģērba
    • Sarkani plankumi uz ādas
    • Gaismas plankumi uz sienas